Mr.Kredīts – Aizdevumu ceļvedis

Pieaugošās ikdienas izmaksas daudziem liek pārskatīt ne tikai pirkumus, bet arī attieksmi pret aizņemšanos. No savas pieredzes un diskusijām sociālajos tīklos redzu, ka īstermiņa naudas trūkums bieži rodas nevis viena liela rēķina, bet vairāku ikdienas izdevumu dēļ.

To labi parāda arī jauniešu paradumu maiņa, jo daļa jauniešu samazina izklaides tēriņus, meklē atlaides un izvairās no spontāniem pirkumiem. Šādā situācijā kredīts var šķist ātrs risinājums, taču tas neatceļ vajadzību saprast sava budžeta robežas.

Kāpēc naudas pietrūkst

Finansiāls saspringums parasti neveidojas vienā dienā. Tas sākas brīdī, kad regulārie tēriņi aug ātrāk par ienākumiem.

Ikdienas izdevumi pieaug

Mājoklis, pārtika, transports un rēķini ir izmaksas, kuras nevar vienkārši atlikt uz nākamo mēnesi. Ja pēc šiem maksājumiem paliek maz naudas, pat neliels neparedzēts izdevums var radīt spriedzi. Tad cilvēks bieži sāk meklēt ātru naudas risinājumu.

Aptaujā daudzi jaunieši norādījuši, ka ikdienai būtu nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļiem. Vienlaikus šādu ienākumu līmeni saņem salīdzinoši neliela daļa aptaujāto. Šī starpība starp vajadzīgo un saņemto naudu rada pastāvīgu risku dzīvot no algas līdz algai.

Spontāni pirkumi pastiprina trūkumu

Spontāns pirkums ne vienmēr ir liels, taču vairāki nelieli tēriņi mēneša beigās var veidot jūtamu summu. Tieši tāpēc daļa cilvēku sāk rūpīgāk meklēt atlaides un samazina izklaides budžetu. Manuprāt, šis ir praktisks pirmais solis, jo tas palīdz ieraudzīt, kur nauda pazūd bez skaidra ieguvuma.

Ja naudas trūkumu regulāri sedz ar aizdevumu, pirkuma cena faktiski kļūst lielāka. Nākamajā mēnesī jāsedz ne tikai jaunie rēķini, bet arī kredīta maksājums. Tas var radīt situāciju, kurā aizņemšanās kļūst par ierastu budžeta daļu.

Neplānoti maksājumi rada risku

Auto remonts, veselības izdevumi vai steidzams mājokļa maksājums bieži nav ieplānojami. Šādos gadījumos aizdevums var palīdzēt pārvarēt īslaicīgu robu, ja ir saprotams atmaksas avots. Problēma rodas tad, ja kredīts tiek ņemts bez skaidra plāna, kā to segt.

Pirms aizņemšanās ir vērts paskatīties, vai nākamajā mēnesī pēc visiem obligātajiem maksājumiem tiešām paliks nauda kredīta maksājumam. Ja atbilde ir neskaidra, risks ir pārāk augsts. Finansiāla rezerve, pat neliela, ilgtermiņā dod vairāk drošības nekā regulāra steidzamu kredītu izmantošana.

Kā rīkoties dažādās situācijās

Vienas atbildes visiem nav, jo atšķiras gan izdevumu iemesli, gan ienākumu stabilitāte. Tāpēc vispirms ir jāsaprot, vai problēma ir īslaicīga vai atkārtojas katru mēnesi.

Samazināt mainīgos tēriņus

Ja budžetā regulāri trūkst nelielas summas, vispirms ir lietderīgi pārskatīt mainīgos izdevumus. Izklaide, ēšana ārpus mājas un impulsa pirkumi bieži ir pozīcijas, kuras iespējams samazināt bez tūlītējām smagām sekām. Šis variants neprasa procentu maksājumus un palīdz veidot noturīgāku ieradumu.

Tomēr tikai taupīšana ne vienmēr atrisina situāciju, ja pamata izdevumi jau aizņem lielāko daļu ienākumu. Tad svarīgi ir godīgi noteikt, cik daudz iespējams ietaupīt, nevis paļauties uz nereālistisku plānu. Pārāk stingrs budžets, kuru nav iespējams ievērot, parasti beidzas ar spontānu pirkumu vai jaunu aizņemšanos.

Meklēt papildu ienākumus

Daļa aptaujāto jauniešu ir meklējuši papildu darbu vai labāk apmaksātu darbu. Tas var būt piemērots risinājums, ja naudas trūkums atkārtojas un izdevumus vairs nav reāli samazināt. Papildu ienākumi ļauj ne tikai nosegt tekošās vajadzības, bet arī veidot rezervi.

Šim risinājumam gan vajadzīgs laiks, un tas nepalīdzēs rēķinam, kura apmaksas termiņš ir jau rīt. Tāpēc īstermiņa problēmām un ilgtermiņa ienākumu jautājumiem nepieciešama atšķirīga pieeja. Manā skatījumā papildu ienākumi ir drošāks ceļš par kredītu, ja trūkums kļuvis regulārs.

Izvērtēt aizdevumu piesardzīgi

Nebanku aizdevums var būt apsverams konkrētam, steidzamam un vienreizējam izdevumam. Pirms līguma noslēgšanas jāzina kopējā atmaksājamā summa, maksājumu datumi un sekas kavējuma gadījumā. Ar reklāmā redzētu mazu mēneša maksājumu vien nepietiek, lai izvērtētu kredīta slogu.

Ja aizdevums tiek ņemts ikdienas pārtikai, rēķiniem vai iepriekšēja kredīta segšanai, tas ir signāls apstāties un pārskatīt situāciju. Šāds risinājums var pārcelt problēmu uz nākamo mēnesi, nevis to atrisināt. Drošākais lēmums ir aizņemties tikai tad, ja atmaksas plāns ir skaidrs jau pirms naudas saņemšanas.

Kredīts nav budžeta aizvietotājs

Pieaugošas izmaksas liek mainīt paradumus, un tas nav neveiksmes apliecinājums. Rūpīgāka tēriņu uzskaite, atlaižu meklēšana un spontānu pirkumu samazināšana var atbrīvot naudu svarīgākajiem maksājumiem. Šie soļi arī palīdz saprast, vai naudas trūkums ir īslaicīgs vai strukturāls.

Ja ienākumu un pamatizdevumu starpība ir pastāvīga, galvenais jautājums nav par nākamo aizdevumu. Tad jāmeklē veids, kā palielināt ienākumus, mainīt izdevumu struktūru vai pakāpeniski veidot drošības rezervi. Kredīts šādā situācijā var būt tikai īslaicīgs instruments, nevis ilgtermiņa plāns.

Pirms pieņemt lēmumu par aizņemšanos, es ieteiktu pierakstīt visus obligātos maksājumus un aprēķināt brīvo summu pēc tiem. Ja kredīta maksājums šo summu praktiski iztukšo, risks ir pārāk liels. Informēts lēmums sākas nevis ar pieteikumu, bet ar godīgu sava budžeta izvērtējumu.

Kristofers Dreiteris